Porcelāna apgleznošana Igaunijā un mūsu republikā
Padomju Jaunatne, Nr. 104 (30.05.1979)
ZIGURDS KONSTANTS

Porcelāns ir tūkstošgadīga keramikas mākslas virsotne, kuru apbrīno jau daudzas cilvēku paaudzes, un tā attīstība vienmēr bijusi cieši saistīta ar māksliniecisko apdari. Uz samtaini spožās, baltās materiāla virsmas īpaši izceļas keramisko krāsu sulīgums un spilgtums. Savu īpašību dēļ tas būtībā ir visu gleznotāju mūžsens sapnis — iededzinātas augstās temperatūrās, tās gadu tūkstošiem nemaina savu toni, spilgtumu, nenoveco, kā notiek ar jebkurām citām krāsām uz jebkura cita materiāla. Tas ir iemesls, kāpēc gleznojumi uz porcelāna arvien no jauna saista māksliniekus.

Arī viss Igauņu mākslas porcelāns un latviešu mākslas porcelāna sākotne saistīti ar glezniecību uz tā. Preses atbalstītā māla darinājumu mode mūsu republikā pēdējos gadu desmitos, kā ari Rīgas porcelāna ražotāju pārliekā aizraušanās tikai ar masu produkcijas izlaidi ļāvusi apsūbēt pagātnes mākslinieciskajam mantojumam un traucē saskatīt šodienas sasniegumus latviešu mākslas porcelāna jomā. Jāatzīst gan, ka liels un plašs tas nav. Savdabīgie, grafiskā tehnikā uz polihroma fona zīmētie mākslinieka M. Zaura dekoratīvie šķīvji; keramiķes H. Melnbārdes-Krisbergas optimisma caurstrāvotie gleznojumi uz glazētām apdares plāksnītēm un no tām veidotiem panno; mākslinieka L. Bērziņa darinātās melni baltās «termografikas» arī uz apdares plāksnītēm un vēl dažu citu veikumi.

Rīgas porcelāna mākslinieku devumam savu zīmogu uzlikusi klasisko ražošanas tradīciju izpratne, lai gan izpildījuma kvalitāte ir profesionāli daudz augstāka nekā minēto trīs mākslinieku darbiem. Brīvu iespēju ikvienam, kam būtu vēlme nodoties gleznošanai uz porcelāna, ierobežo tehniskās bāzes (arī materiālu un kvalificēta tehnoloģiskā personāla) trūkums republikā. Individuālā amatniecība šo Jautājumu neatrisina, bet rūpnīca, lai arī formāli neierobežo, nerada labvēlīgus apstākļus,. lai mākslinieki «no ārpuses» varētu darboties mākslas porcelāna jomā. Kā šo Jautājumu risina mūsu ziemeļu kaimiņrepublikā?

Porcelāna rūpnīcu Igaunijā nav bijis un nav arī pašlaik, toties ar apgleznošanu Tallinā nodarbojās jau pirms Lielā Tēvijas kara darbnīcā «Langebraun», izmantojot gatavus Rietumeiropas porcelāna firmu baltos traukus. Pēc kara, kad 1946. gadā nodibinājās Igaunijas PSR Mākslas fonda Tallinas kombināts «ARS», minētās darbnīcas tehniskā bāze un izpildītāji ļāva ari kombinātā izvērst porcelāna apgleznošanu. Pašlaik tā koncentrēta vienā no sešiem kombināta ateljē kā atsevišķa porcelāna apgleznošanas nodaļa.

Darbu nodaļā nosacīti var dalīt divās daļās. Profesionālie mākslinieki (astoņi štata un pieci līdz septiņi ārštata) pašrocīgi apglezno porcelānu, veicot tā sauktos autordarbus, kā arī izstrādā metus sērijveida apgleznojumiem. Tajā pašā laikā izpildītāji (desmit cilvēki bez profesionālās izglītības, kas beiguši sešu mēnešu apmācības kursu) apglezno sērijveida ražojumus pēc apstiprinātiem metiem. Ļoti stingri reglamentētas ir apgleznojumu tirāžas. Autordarbiem tās nedrīkst pārsniegt 20 šķīvjus vai citus atsevišķus priekšmetus un 24 komplektus (tasīte, apakštasīte un šķīvītis), turpretī sērijveida apgleznojumu tirāžas parasti svārstās no 500 līdz 800, bet nedrīkst pārsniegt tūkstoti. Porcelāna apgleznošanas nodaļas rīcībā ir nepieciešamā tehniskā bāze — telpas ar 20 darbvietām, elektriskās apdedzināšanas krāsnis un trīs cilvēku tehniskais personāls. Baltos traukus saņem no Rīgas un Ļeņingradas Lomonosova porcelāna rūpnīcas. Cenas apgleznotajiem porcelāna priekšmetiem pēc pašu Izstrādāta cenrāža apstiprina vietējā mākslas padome. Katru mēnesi nodala Izgatavo un nosūta realizēšanai vietējiem mākslas saloniem četrus līdz plecus tūkstošus apgleznotu priekšmetu, pēc kuriem, starp citu, ir liels pieprasījums. Visi profesionālie mākslinieki, kas specializējušies glezniecībā uz porcelāna, ieguvuši Izglītību Tallinas Valsts mākslas Institūta keramikas katedrā. Daudzi no viņiem ar saviem jaunrades meklējumiem porcelāna ap gleznošanā piedalās dažādās lietišķās mākslas Izstādēs, kā ari gatavo personālizstādes. Igauņu mākslas porcelāna pašreizējo seju nosaka tādi mākslinieki kā S. Otemā, A. Ivaska, R. Mora, E. Rasa, H. Vldevlka, E. Hallenberga, M. Tehvera, E. Lūra, F. Relgo. Analizēt viņu mākslinieciskos rokrakstus un sasniegumus glezniecībā uz porcelāna jau ir citas sarunas, cita raksta temats.

Šī mazliet sausā ražošanas ekskursija pie Tallinas porcelāna apgleznotājiem var noderēt pārdomām un ierosmēm ari latviešu mākslas porcelāna nākotnes risinājumos. Šķiet, ikviens mūsu republikas keramiķis, kā arī cita profila mākslinieks, kurš vēlas ziedot savus spēkus (varbūt tikai izmēģināt) glezniecībai uz porcelāna, apsveiktu tehniskās bāzes izveidošanu. Vai tas nevarētu būt kombināta «Māksla» ietvaros? Varbūt citur. Nepieciešamā nelielā platība un ieguldāmie līdzekli, vienkāršās tehnoloģiskās iekārtas un minimālais apkalpojošais personāls nevar būt šķērslis šādam pasākumam. Lietpratīgi līdzsvarojot ražošanu un mākslu, kaut daļēji varētu atrisināt greznumporcelāna Izgatavošanu mūsu republikā; varētu radīt ari daudz labākas iespējas Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņu un T. Zaļkalna Valsts mākslas akadēmijas attiecīgo nodaļu studentu sagatavošanā, un beidzot kur nu vēl lieliskāka bāze jaunrades meklējumiem! Skeptiķu droši vien netrūks — kāpēc tas viss vajadzīgs? Tas nav tik vienkārši. Māls ir mūsu republikas pamats, tajā arī gūti lielākie panākumi, pat starptautiski. Patiesi, tā ir. Taču vilnis, kas tik augstu pacēla latviešu mākslas keramiku sešdesmitajos gados un septiņdesmito gadu sākumā, lai ari neplok, augstāk tomēr neceļas. Tāpēc katrs jauns ceļš ir pārdomu vērts.

Komentāri

I.Sekundo teksts un foto

Ļoti interesants raksts. Vispār igauņi ļoti atšķir 3 periodus savā porcelāna apgleznošanas vēsturē. Kā jau pieminēts, leğendārais Langebraun laiks - Šie trauki pirms kāda laika piedzīvoja savu ažiotāžas pīķi, kur to cenas uzleca no augstām līdz kosmiskām. Par Langebrauna traukiem ir izdotas grāmatas, ja labi pameklē, var atrast. Viens no Langebrauna laika veidojumiem, ko vēlāk izmantoja savā mākslā ir sarkanais auseklītis, ko igauņi sauc par "Muhu mänd".

Nākamais periods ir KFK periods. Kunsti Fondi Kombinaat - agrīnie padomju laiki, kur tautiskumam vēl bija ļoti stipra ietekme. Šī ir ļoti iecienīta un augsti vērtēta māksla - metālā, keramikā, ādas apstrādē, un, protams, porcelānā. Sarkans KFK zīmogs uz porcelāna blakus formas veidotāja zīmogam. KFK veidoja savas trauku kombinācijas - tāpēc ne vienmēr būs tās pašas oriğinālās servīzes tase, apakštase, kūku šķīvis. Var būt pat dažādu fabriku trauku komplekti. Uztveriet to kā jaunu veidojumu, ja nonāk Jūsu īpašumā. Nedaliet pēc piederības, baudiet mākslinieka redzējumu!

Un trešais periods ir ARS periods - jauni mākslinieki, daudz vairāk zelta un abstrakcijas. ARS pastāv joprojām - gan kā Valsts atbalstīta mākslinieku kopiena, gan kā porcelāna apgleznošanas darbnīca. Šodien gan neapglezno vairs Rīgas porcelānu, jo Rīgas baltie trauki vairs nav vienkārši pieejami vajadzīgos daudzumos, cenās. Taču māksla uz traukiem ir saglabājusies un ir ļoti baudāma - https://arsportselan.ee/.

ARS traukiem nelika zīmogus, bet gan līmēja klāt papīra lapiņas uz pamatnes ar ļoti noturīgu līmi. Ja redzat uz pamatnes papīra paliekas vai dzeltenu līmes pleķi, tas būs ARS.