Kuzņecovu porcelāna impērija Krievijā un Latvijā

Kuzņecova trauki... Šis vārdu savienojums daudzām dāmām un pat kungiem liek stundām ilgi vērties izsoļu lapās, cerīgi apstaigāt krāmu tirdziņus un pētīt sludinājumus. Kaut pārsvarā Kuzņecovi ražojuši Eiropas formu replikas, nevis orģinālservīzes, labās kvalitātes porcelāns ar burvīgajiem dekoliem pat pēc simt gadiem radījis nerimstošu ažiotāžu. Pagaidām cenas (vai vērtība?) tikai ceļas... No kurienes tad nācis, kā viss sācies un... beidzies?

Par Kuzņecovu impērijas dibināšanas gadu uzskata 1812. gadu, kad pirmā - Gžeļas fabrika jau strādāja ar pilnu jaudu.

1832. gads - Duļevas fabrikas dibināšana (Vladimiras guberņa), Terentijs Kuzņecovs

1843. gads - Rīga (Dreilingbuša), Sidors Kuzņecovs

1872. gadā, Matveja Kuzņecova laikā, fabrika saņem tiesības fabrikas zīmē lietot divgalvaino ērgli.

1891. gads - Kuzņecovs nopērk Gardner (Verbilki) manufaktūru, kurā strādā Saksijas meistari un tiek ražoti ļoti izsmalcināti trauki. Šīs rūpnīcas produkcijai turpina izmantot Gardner marku un zīmogus, kas atvieglo realizāciju.

19. gadsimta beigās darbojās jau septiņas fajansa un porcelāna trauku un citu darinājumu fabrikas Duļovā, Rīgā, Novgorodā, Kalugas un Jaroslavļas guberņā, kā arī Maskavas un Harkovas apkārtnē, Kuzņecova rokās bija gandrīz visa porcelāna rūpniecība Krievijas impērijā

1917. gads - Kuzņecovu īpašumā paliek tikai Rīgas rūpnīca, kas turpina darbu jaunajā Latvijas valstī, lai arī uz Krieviju ir izvestas iekārtas. Darbs tā īsti tiek atjaunots tikai 1921. gadā.

1932. gads - lai glābtu fabriku, kas bija tuvu bankrotam samazinātā tirgus un līdzekļu dēļ, daļa akciju tiek pārdota talantīgajam uzņēmējam, inženierim un ķīmiķim Mārtiņam Kalniņam. Notiek fabrikas rekonstrukcija un reorganizācija, tiek pieaicināti R.Pelše un R. Suta.

1934-1935. gads - rūpnīca jau atkal strādā ar peļņu, prestižs ir atgūts.

1940. gada 17. jūnijs - padomju okupācija, fabrika tiek nacionalizēta, īpašnieki un strādnieki - atlaisti. Septembrī tiek mainīts nosaukums uz Sarkano Zvaigzni, Oktobrī - Rīgas keramikas fabriku.

1941. gada 14. jūnijs - uz PSRS austrumiem tiek deportēti deviņi Kuzņecovu ģimenes locekļi un Mārtiņa Kalniņa ģimene. Vēl divus Kuzņecovus komunisti arestēja nākamajā dienā pēc Vācijas kara pieteikuma Padomju Savienībai un 27. jūnijā Rīgas Centrālcietumā nošāva.